Daudzveidība un iespēja dažādām balsīm tapt sadzirdētām un kultūrām plaukt ir būtiski demokrātiskas un iekļaujošas sabiedrības aspekti. Gan Latvijā, gan Norvēģijā valsts valodai ir divas rakstu tradīcijas – katrai no tām ir senas, vēsturiskas saknes, un ar katru no šīm tradīcijām saistās atsevišķa kultūra. Mazāk izmantoto valodas variantu – latgaliešu un jaunnorvēģu valodas – lietotāji vienmēr ir cīnījušies par valodas statusa iegūšanu un saglabāšanu, par savu kā valodas lietotāju vienlīdzību sabiedrībā un par stigmatizācijas novēršanu. Lai valoda zeltu, gan tās esošos, gan potenciālos lietotājus nepieciešams pamudināt to lietot, un viņiem ir jādod iespēja runāt savā valodā. Turklāt nepieciešams, lai sabiedrība kopumā apzinātos mazāk izmantotās valodas vērtību, lai uztvertu to kā vērtīgu visas nācijas kopīgā mantojuma daļu, kam nepieciešams atbalsts un attīstība. Ja cilvēki var iesaistīties sabiedriskās norisēs paši savā valodā, tas stiprina demokrātijas attīstību. Sabiedrībām ar līdzīgu lingvistisko pieredzi ir ļoti vērtīgi iepazīties ar līdzīgu citu valstu pieredzi – tā ļauj izzināt labāko praksi un stiprināt saites starp valstīm. Šobrīd gan latviešu, gan norvēģu valodā trūkst informācijas par rakstu valodas situāciju otrā valstī.

Jaunnorvēģu valodas popularizēšanas kustība jau vairāk nekā 150 gadus ir bijusi nozīmīga Norvēģijas sabiedrības demokratizācijas un pilsoniskās iesaistes sastāvdaļa; tā ir saistīta ar aktīvu iedzīvotāju dalību pilsoniskās iniciatīvās un organizācijās. Latgaliešu valoda tika plaši izmantota sabiedrībā un skolās Latgalē līdz 1934. gadam, kad Kārļa Ulmaņa valsts apvērsums noveda pie demokrātijas sabrukuma un aizsāka nacionālās apvienošanas procesu, kurā kultūru un valodu daudzveidībai bija atvēlēts visai maz vietas. Latgaliešu valodas apspiešana turpinājās arī padomju laikā. Lai gan kopš demokrātijas atjaunošanas Latvijā ir pagājuši 30 gadi, latgaliešu valoda nav atguvusi to pozīciju sabiedrībā, kāda tai bija pirms autoritārajiem režīmiem, tās lietotājiem trūkst spēcīgu pilsonisko organizāciju, savukārt sabiedrībā kopumā – pilnvērtīgas izpratnes un zināšanu par to. Norvēģijas pieredze būs ļoti noderīga gan kā iedvesma latgaliešu valodas lietotājiem, gan kā jaunu skatpunktu avots pārējai sabiedrībai. Tāpēc projekta ietvaros mēs vēlamies izveidot izstādi.

Iniciatīvas ietvaros tiks veikts salīdzinošs pētījums gan par latgaliešu, gan jaunnorvēģu valodas sociolingvistisko situāciju. Tad, par pamatu izmantojot veikto pētījumu, tiks izveidota digitāla izstāde, kuras mērķis, izprotot to, kā pilsoniskā aktivitāte kalpo par dzinuli valodas politikas attīstības iesaistē, ir veicināt sabiedrības dalību demokrātiskos procesos.

Projekta mērķis:

1. attīstīt sadarbību starp organizācijām; sadarbības rezultātā tiks nodibināta  partnerība un īstenots kopīgs projekts, t. i., izveidota digitāla izstāde ar mērķi izstrādāt mūsdienīgus digitālus risinājumus;
2. sniegt zināšanas un izpratni par kopīgo un atšķirīgo abu valstu valodas situācijā, lai tas kalpotu par pamatu arī citu organizāciju interesei un divpusējai sadarbībai, tādējādi sniedzot ieguldījumu demokrātiskā iesaistē, mazāk izmantotas valodas varianta lietotāju vienlīdzības, kā arī atvērtības veicināšanā attiecībā pret dažādību sabiedrībā.

Plānotais rezultāts: ilgtermiņa partnerības nodibināšana Norvēģijas un Latvijas organizāciju starpā. Partnerībai būs praktisks rezultāts – kopīgi izveidota digitāla izstāde. Sadarbība, kas uzsākta šī pieteikuma sagatavošanas procesā, tiks turpināta darba semināros un vizītēs, kā arī kopīgā pētniecības un izstrādes darbā. Tas kalpos par pamatu ražīgai ilgtermiņa sadarbībai nākotnē. Papildus tam tiks veikts jauns salīdzinošs pētījums par jaunnorvēģu un latgaliešu valodu un tiks publicēti divi raksti (viens norvēģu, otrs latviešu valodā).