Kas ir jaunnorvēģu valoda?
Norvēģu valoda (norsk) attiecas uz divām rakstu tradīcijām: būkmōlu (dāņu cilmes) un jaunnorvēģu valodu (balstās uz dialektiem, galvenokārt rietumu piekrastē).
1814. gadā Norvēģija ieguva neatkarību no Dānijas un kļuva par monarhiju – savienībā ar Zviedriju. Tāpēc Norvēģija pieņēma pati savu konstitūciju. Neskatoties uz dažādām aliansēm ar Zviedriju, par Norvēģijas galveno valodu saglabājās dāņu valoda (dāņu-norvēģu savienība bija ilgusi jau kopš 1537. gada). Tāpat arī lielākā daļa dialektu, kādos runāja valsts austrumu daļā, bija tuvi dāņu valodai.
Mazliet citādi bija valsts rietumu daļā, un tā tas bija bijis gadsimtiem ilgi. Tāpēc Īvara Osena (1813–1896) pieejas, lai izveidotu jaunu valodu, saknes meklējamas tieši reģionālajos dialektos, kādos runāja lielā daļā rietumu. Viņš devās apkopot un izveidot šajā dialektu daudzveidībā balstītu rakstu valodu un 1864. gadā publicēja “Norvēģu valodas gramatiku” (Norsk Grammatik), kurā piedāvāja pilnībā izstrādātu jaunās norvēģu valodas normu. Līdz ar lēmumu, kas deva jaunnorvēģu valodai un Norvēģijā lietotajai dāņu rakstu valodai vienādu statusu, 1885. gadā Norvēģija kļuva par vienu no pirmajām oficiāli daudzvalodīgajām valstīm pasaulē.
Lai izprastu jaunnorvēģu valodas rašanos, svarīgi apzināties, kas tajā pašā laikā notika Norvēģijas tautas kultūrā, īpaši valsts rietumu daļā, saprast Norvēģijas izglītības sistēmu un vispārīgi arī politisko ainavu.
Mūsdienās jaunnorvēģu valodu izmanto apmēram 600 000 runātāju, kuri vienlaikus (vairāk vai mazāk) pārzina arī būkmōlu. Daudzi lieto abas rakstu valodas. Norvēģijas valsts skolu sistēmā mācās apmēram 70 000 skolēnu, kuri izmanto jaunnorvēģu valodu. Turklāt jaunnorvēģu valoda un būkmōls joprojām turpina attīsties un ietekmēt pašreizējo valodu daudzveidību Norvēģijā.
Gan jaunnorvēģu valoda, gan būkmōls tiek uzskatītas par vienām no 200 visstabilākajām/specīgākajām/nozīmīgākajām valodām pasaulē, un dialekti tiek bieži izmantoti oficiālās situācijās, tos izmanto arī valsts plašsaziņas mediji. Jaunnorvēģu valoda tiek izmantota daudzos laikrakstos, pašvaldībās un organizācijās un ir viena no lielākajām minoritārajām/reģionālajām valodā Eiropā. Taču tik un tā jaunnorvēģu valoda sastopas ar līdzīgiem izaicinājumiem kā citas valodas, kas tiek uzskatītas par minoritārām.