Valodu māja

Menu
Valodu māja▸Par mums▸Mūsu projekti▸Īstenotie projekti▸ Marijas Dzeislas dzejoļu krājuma izdošana

Marijas Dzeislas dzejoļu krājuma izdošana

Grāmatas izdošanu atbalsta:
VKKF
Projekta īstenošanas laiks:
2021. gada 1. marts–2021. gada 31. decembris

Marija Dzeisla ir jauns vārds latviešu literatūrā, bet tā ir arī nobriedušas, pašapzinīgas un skaļas balss īpašnieka dzeja.

Marija Dzeisla – tas ir pseidonīms, aiz kura slēpjas plūstoša identitāte, kas mainās atkarībā no vēstījuma un pat spēj pārvietoties laikā. Autors, kurš savu personību vēlas paturēt noslēpumā, dzejoļos koncentrējas uz esamību šeit un tagad, akcentējot to tādu, kāda tā veidojas sasaistē ar vēsturi, dzimtu, vietu cauri laikiem. Marijas Dzeislas dzejā eksistenciālisms iegūst latgalisku seju, tajā pieredze, vēsture, mantojums savijas ar sadzīves reālijām, kādas tās ir šodien šeit, Latvijā, Latgalē, neizslēdzot arī ironijas un trāpīga humora klātesamību. Īpaša tēlainība – spēja savietot kosmisko, sākot no zvaigznēm un planētām, beidzot ar politiskajiem notikumiem pasaulē un Latvijā, ar niecīgo, piemēram, vecmammas lupatu deķi vai telēna dzimšanu – ir tas, kas piešķir Marijas Dzeislas rokrakstam patīkamu savdabību. Tas ir arī iemesls, kāpēc ar Marijas Dzeislas dzeju ir viegli identificēties, ieraugot tajā arī sevi, pat ja neesi nācis no Latgales. Marija Dzeisla lasītājā iekustina kā atmiņu, tā asins dzīslu, kas aizved pie cilvēciskās eksistences izejas saknēm.

  • Autors: Marija Dzeisla
  • Redaktors: Kārlis Vērdiņš
  • Korektore un valodas konsultante: Lidija Leikuma
  • Māksliniece: Elēna Helfrehta (Elena Helfrecht, Vācija)
  • Dizains: Ilze Kalnbērziņa-Prā (Ilze Kalnberzina Praz)
  • Projekta vadītāja: Elīna Kokareviča
Fotogrāfe: Elena Helfrecht
“Marija Dzeisla iznirst no šķietamas nekurienes. Varbūt no tā apvidus, uz kuru trimdā mūsu ēras 8. gadā izsūtīts Ovīdijs, lai piekliegtu turienes gaisu ar žēlabainām elēģijām par zvērīgo saltumu svešajā malā. Pati būdama heteronīms, Dzeisla no šī gaisa rada savu biogrāfiju, un, ja arī liek lasītājam domāt par reālo rindiņu rakstītāju, tad tikai tādēļ, lai mums būtu interesanti minēt, kura smadzenes un spējas viņa izmanto, lai materializētos mūsu acu priekšā.”

Māris Salējs

“Viņa raksta latgaļu valodā, taču atšķirībā no daudziem citiem raksta ar tik spēcīgu emocionālo un lingvistisko atvēzienu, ka tas tūdaļ un neaizmirstami izceļas uz visas latviešu dzejas ainavas fona. Viņas latgaļu valodas saknes aizsniedzas tik dziļi, ka apbur jau ar savu dzelmīgumu vien. Tas ir apbrīnojami, un apbrīnojams ir ne tikai valodas dziļums, kas ceļ saulē aizmirstus leksikas slāņus. Pārsteidzoša ir doma viņas dzejoļos, ikreiz skaudri un tāpēc patiesi aizkustinoši emocionāla.”

Silvija Brice