Mēģinot fiksēt viegli gaistošo un mūžīgo vienlaicīgi, 2020. gada janvārī dibinājām biedrību “Valodu muzejs”. Biedrības mērķis ir līdz 2030. gadam izveidot pirmo valodu muzeju Latvijā – vietu, kur varēs doties valodas noslēpumu meklējumos un ļauties pārmaiņām. Muzejs ir viens no veidiem, kā īstenosim Valodu mājas misiju – ar valodas palīdzību veicināt pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā.

Valodu muzeja darbības arsenālā būs gan dažāda veida pasākumi un izstādes, gan izdevējdarbība, gan pētniecība, zinātniskā un populārzinātniskā darbība, kā arī muzeja krājuma veidošana. Ar šo darbarīku palīdzību aicināsim apmeklētājus veidot katram pašam savu iekšējo, personisko “valodu muzeju”, mainot domas, jūtas, attieksmi, reflektējot un izklaidējoties. Ar laiku izveidosim arī Valodu muzeja domnīcu, kurā pētīsim un aktīvi piedalīsimies publiskā domu apmaiņā par valodas un politiskajām norisēm, kā arī iesaistīsimies cīņā par labāku, drošāku, zaļāku un atvērtāku pasauli un sabiedrību, īpaši izzinot un informējot par tādu valodas lietojumu, kas tiecas ierobežot indivīdu un grupu brīvības. Vienlaikus centīsimies iedvesmot cilvēkus ar valodas palīdzību ne vien novērst visdažādākās netaisnības, bet arī uzlabot pasauli, kurā augam un attīstāmies paši un kurā augs un attīstīsies nākamās paaudzes.

Protams, mēs esam uzticīgi arī vecajam labajam teicienam, ka muzejs bez krājuma ir tikvien kā klubs, tāpēc jau esam sākuši izstrādāt krājuma koncepciju un lēnām sistematizēsim eksponātus, kas veido tā aizsākumu. Mūsu rīcībā ir unikāla valodām veltīta bibliotēka, kuras daļu veido valodnieces Rasmas Grīsles grāmatas, bet daļu – Valodu mājas dibinātāja Snorres Karkonena-Svensona privātā bibliotēka, kā arī Valodu mājas atbalstītāju un draugu dāvinājumi. Šobrīd krājums glabājas Valodu mājā.

Valodu muzeja krājumā tiks iekļauti arī īpaši Valodu muzejam radīti mākslas darbi, piemēram, grafikas, videodarbi u. tml. Krājumu pilnveidosim arī ciešā sadarbībā ar apmeklētājiem un atbalstītājiem, radošos veidos fiksējot procesu, kā valoda funkcionē sabiedrībā. Un tas ir viens no mūsu svarīgākajiem principiem – krājuma veidošanā sabalansēt klasisko un mūsdienīgo, veidojot pēc iespējas pilnīgāku kopainu par to, kā valoda ir ietekmējusi, ietekmē un ietekmēs pārmaiņas sabiedrībā.

Dinamiskā un daudzdimensionālā pasaulē, kur milzīga nozīme ir starpdisciplinaritātei, mūsu nolūks ir arīdzan palīdzēt ieraudzīt veidus, kā valoda līdzdarbojas dažādās jomās – mākslā, mūzikā, fotogrāfijā, reliģijā, medijos utt. Kāda ir vizuālās mākslas, fotogrāfijas, kino valoda, kādos veidos un ko tā mums vēsta par to, kas mēs esam, bijām un būsim? Kādus verbālās un neverbālās valodas veidus izmanto dažādas reliģijas un to teoloģijas? Ar muzeja aktivitāšu starpniecību aktualizēsim valodas klātesamību dažādās kultūras un sadzīves jomās, aicinot sabiedrību uzzināt vairāk un iesaistīties.

Izstādes, eksperimenti, pasākumi un akcijas ļaus izzināt valodas daudzveidīgo dabu un mijiedarbi ar citām sfērām. Ikviens tiks aicināts palūkoties uz sevi, cilvēkiem sev apkārt un cilvēci ar jaunām acīm – no negaidītas, ar valodu saistītas perspektīvas. 2020. gada rudenī Valodu mājas telpās tika iekārtota muzeja miniekspozīcija.

Valodu muzejs tiks balstīts īstenībā un pieredzē, mēs to neveidosim arhaisku un statisku. Valodu muzejam būs savi darbības, instrumentu un aktivitāšu principi.