Žans Ženē “Zagļa dienasgrāmata”

Žans Ženē (1910–1986) ir franču modernisma pārstāvis, ar kura daiļradi latviešu lasītājam jau ir bijusi neliela iespēja iepazīties – 2007. gadā izdevniecībā „Atēna” klajā nācis viņa darbs „Kerels no Brestas”, 2019. gadā Dailes teātrī uzvesta luga „Kalpones”, taču, ņemot vērā autora ievērojamo lomu franču literatūrā, „Zagļa dienasgrāmata” kā viens no viņa pazīstamākajiem (un, iespējams, vieglāk uztveramajiem) darbiem sniedz iespēju latviski lasošai publikai paplašināt redzesloku Francijas 20. gadsimta vidus literatūrā, kas nav zaudējusi aktualitāti arī pēc 75 gadiem. Kā grāmatas pēcvārdā raksta Dens Dimiņš: „Šī romāna tulkojuma trūkums bija neglīts robs latviešu tulkotās literatūras druvā.”

Šo darbu ierasti raksturo kā autobiogrāfisku, tomēr pats autors ir vēlējies, lai poētiskais iespaids būtu primārs pār vēlmi ieskatīties viņa dzīvē.

„Zagļa dienasgrāmata” ir sava veida dialektika starp sabiedrību un antisociālo, skaisto un neglīto, morālo un amorālo, likumu un noziegumu. Ženē ceļojums cauri starpkaru Eiropai ir estētisks ceļojums, kurā galu galā lasītājs varētu ieraudzīt arī skaisto.

Dens Dimiņš: „No Ženē laika sabiedrības pozīcijām raugoties, „Zagļa dienasgrāmata” (jeb, īsāk, „Dienasgrāmata”) ir viens traks un amorāls gabals. Sākumā 1948. gada rudenī iespiests tikai 410 numurētu eksemplāru metienā bez izdevēja norādes Šveicē (izdevējs ir Albērs Skirā), slepus ievests Francijā un izplatīts, kā franči saka sous le manteau, ‘zem mēteļa’, izteiciens no ekshibicionistu leksikas.” 1949. gadā „Zagļa dienasgrāmata” nākusi klajā Gallimard izdevniecībā ar paša autora veiktu cenzūru. Latviešu lasītājiem piedāvājam oriģinālo, necenzēto darba versiju.

Nairi Balian tulkojums no franču valodas

Redaktori: Uldis Krastiņš un Dens Dimiņš
Mākslinieciskais iekārtojums: Rauls Liepiņš
Izdevniecība: Aminori