Tarjeijs Vēsoss “Ledus Pils”

Te ir skolas populārākā meitene Sisa. Te ir intravertā Unna, kas tikko pārvākusies uz ciematu. Starp abām vienpadsmitgadīgajām meitenēm veidojas stipras, grūti izskaidrojamas saites. Tad Unna ieiet sasalušajā ūdenskritumā, bet Sisai jācīnās ar ledus aukstumu sevī vienas ziemas garumā.

Stāsts atklāj draudzību, iemīlēšanos, zaudējumu un psiholoģiskos procesus cilvēkā, kas stāv pie pubertātes sliekšņa. Tas ir stāsts par vientulību, atsvešinātību un par tumšo mūsos, bet vienlaikus tā izskan kā poētiska himna dzīvībai.

Tarjeijs Vēsoss (1897–1970) ir viens no dižākajiem 20. gadsimta norvēģu rakstniekiem. Par grāmatu „Ledus pils” Vēsoss 1964. gadā saņēma Ziemeļu padomes literatūras balvu, un romāns ir arī ekranizēts pilnmetrāžas filmā 1987. gadā. „Ledus pils” ir piektā Vēsosa grāmata, kas izdota latviešu valodā.

Rakstnieks Andrejs Irbe par „Ledus pili”:

„Galvenais ir vārdu maģija, ar kuŗas palīdzību Vesōss izstāsta šo stāstu, kas brīžiem vizuļo kā brīnišķīgās ledus pils varavīksnainās kaskādes.”

Nobela prēmijas laureāte literatūrā Dorisa Lesinga (Doris Lessing) par „Ledus pili”:

„Cik vienkāršs ir šis romāns. Cik smalks. Cik spēcīgs. Cik atšķirīgs no citiem.”

No norvēģu valodas tulkoja Inga Bērziņa.

Dizains: Jānis Štālbergs