Jau jaunības dienās Snorre kļuva par bukinistu. Kamēr citi jaunieši spēlēja futbolu un datorspēles, viena no viņa iemīļotākajām nodarbēm bija apmeklēt grāmatu antikvariātus un grāmatu uteņus dzimtajā Oslo, lai atrastu dārgumus par vēsturi, politiku, literatūru un, protams, valodām.

Deviņdesimtajos gados, kad Snorre kā apmaiņas skolēns nonāca Rīgā, viņa iemīļotākā vieta bija Ziemeļvalstu bibliotēka, kas atradās Basteja bulvārī. Vēlāk, desmit gadus strādādams Latvijas Kultūras akadēmijā, viņš mērķtiecīgi bagātināja LKA un LKA Nordistikas centra Ziemeļvalstu literatūras klāstu.

Snorre studēja filoloģiju un dedzīgi interesējās par valodniecības grāmatām, un, kad kādu dienu viņam radās iespēja iegūt Jāņa Endzelīna audzēknes valodnieces Rasmas Grīsles personīgo bibliotēku, viņš ne mirkli nešaubījās. Viņa bibliotēka pēkšņi bija divkāršojusies, un viņš gribēja ar šo brango grāmatu krājumu dalīties. Tā dzima sapnis padarīt grāmatas publiski pieejamas, lai arī citi varētu tās izmantot. Dalīts prieks ir dubults prieks, kā saka.

Kopš 2018. gada rudens šis sapnis ir īstenojies: Valodu mājas centrālais objekts ir scenogrāfa Artūra Arņa (1981) izveidotais grāmatu plaukts ar valodniecības grāmatām. Kreisajā pusē plaukts ierāmē gaismu, kas tumšā telpā nāk no ielas puses. Bibliotēku sistematizējusi Anta Novikova.

Grāmatu kolekcija balstās uz šādu valodnieku krājumu:

Rasma Grīsle (1922–2013), valodniece;

Snorre Karkonens-Svensons (Snorre Karkkonen Svensson, 1977), Valodu mājas līdzdibinātājs;

Ūlafs M. V. Jansens (Olaf M. W. Jansen), Trumses Universitātes profesors.

Bibliotēkai grāmatas dāvinājuši Valters Dakša, Anta Novikova, Elīna Kokareviča, Gunta Kļava, Maruta Latkovska, Dagnija Leja, Marina Ašmane, Jolanta Pētersone, Madzienka Lilja, Reinis Norkārkls, Laine Cekule, Māra Rozīte, Norvēģijas Karalistes vēstniecība Latvijā, Ance Karnupa
u. c.